Kāpēc mācīties vācu valodu?

Apskatīt kursu grafiku

Vācu valodas izplatība

Pēc WorldData datiem vācu valoda ir dzimtā valoda aptuveni 95,8 miljoniem cilvēku visā pasaulē. Vācu valoda ir valsts valoda vairākās Eiropas valstīs: Austrijā, Lihtenšteinā, Luksemburgā, Šveicē un Vācijā, kā arī plaši tiek izmantota Beļģijas austrumos, Dānijas dienvidos, Francijā (Elzasas reģionā) un Itālijas ziemeļos, mazākas vācvalodīgo kopienas, kas izveidojušās vēsturiski Otrā pasaules kara laikā, atrodas Čehijā, Ungārijā, Polijā, Rumānijā, Krievijā un Kazahstānā.

Kur noderēs vācu valoda?

Vācu valodas zināšanas paplašina iespējas dažādās dzīves sfērās – kā privātās, tā profesionālās. Valodas prasmes noderēs gan biznesā, palielinot iespējas veiksmīgi sadarboties ar citiem vācu uzņēmumiem vai ienākt ar savu produktu vācu tirgū, kā arī būs būtiskas, ja vēlies strādāt Vācijas uzņēmumā un efektīvi komunicēt ar saviem kolēģiem. Ja esi pētnieks kādā nozarē, vācu valodas zināšanas ievērojami paplašinās pieejamos resursus, jo tā ir otrā visbiežāk izmantotā valoda zinātnē.

Tāpat vācu valoda lieti noderēs arī ikdienā privātajā dzīvē – ceļojot, komunicējot ar vāciski runājošām kopienām, lasot medijus, literatūru, skatoties filmas un klausoties mūziku. Jaunu zināšanu loks tavu dzīvi tikai bagātinās.

Vācu valoda ir izcilības valoda

Vācu valoda ir Baha, Bethovena, Bonhēfera, Brāmsa, Brehta, Einšteina, Freida, Gētes, Hēgeļa, Heidegera, Kafkas, Kanta, Mālera, Manna, Marksa, Mocarta, Nīčes, Šūberte, Vāgnera, Vēbera un simtiem daudzu citu izcilu filozofu, rakstnieku, mākslinieku, zinātnieku un komponistu valoda.

Vācijai pieder vairāk nekā 90 Nobela prēmijas fizikā, ķīmijā, medicīnā un literatūrā, bet daudzi prestižu apbalvojumu saņēmēji no citām valstīm izglītību ieguvuši tieši Vācijā. Daudzi no Rietumu pasaules nozīmīgākajiem filozofijas, literatūras, mūzikas, mākslas vēstures, teoloģijas, psiholoģijas, ķīmijas, fizikas, inženierzinātņu un medicīnas darbiem ir rakstīti vāciski – gandrīz piektā daļa pasaules grāmatu tiek izdotas vācu valodā, un daļa no tām netiek tulkotas angļu valodā.

Vācu valoda biznesā

Vācija ir visapdzīvotākā Eiropas Savienības dalībvalsts un arī viena no spēcīgākajām valstīm pēc dzīves kvalitātes, darba tirgus un uzņēmējdarbības attīstības rādītājiem. Tā ir viena no vadošajām importa/eksporta Eiropas valstīm, galvenokārt koncentrējoties uz tādām nozarēm kā telekomunikācijas, rūpniecība, lauksaimniecība, veselības aprūpe un tūrisms. Tāpat valstī ir attīstīta tehnoloģiju un šobrīd tik aktuālā e-komercijas joma, tāpēc, ja vēlies ienākt dinamiskajā vācu tirgū ar savu produktu vai sadarboties ar vācu uzņēmumiem, valodas prasmes ir svarīgas.

Cik sarežģīta ir vācu valoda?

Vācu valoda nepieder pie grūtāk apgūstāmajām valodām, īpaši, ja pārzini angļu valodu, jo liela daļa vārdu ir līdzīgi angļu valodas vārdiem. Vācu valodas apguves ilgums atkarīgs no tavas apņēmības, iespējām – cik stundas nedēļā esi gatavs veltīt mācībām – un uzstādītā mērķa – vēlamā zināšanu līmeņa, taču pieņemts, ka nepieciešamas 30 nedēļas (750 stundas), lai apgūtu valodu sarunvalodas līmenī.

Ja leksikas apguve varētu būt vienkāršāka, tad vairāk laika un uzcītības prasīs trīs artikulu lietošanas, kā arī teikumu uzbūves apguve, taču kopā ar mūsu pasniedzējiem un pozitīvu attieksmi tev viss izdosies.

Apgūsti valodu, skatoties kino

Kad esi apguvis vācu valodas pamatus, svarīgi meklēt jaunus izaicinājumus, lai uzlabotu savas prasmes. Filmu skatīšanās ir vienkāršs un aizraujošs veids, kā uzlabot savas klausīšanās spējas un iemācīties vārdus un dzimtās valodas runātāju bieži izmantotas frāzes.

Kā filmu skatīšanos apvienot ar efektīvu valodas apguvi? Filmas svešvalodā var skatīties dažādi. Viens variants ir vispirms izlasīt filmas aprakstu, lai gūtu priekšstatu par saturu, un tad skatīties filmu bez subtitriem. Tev nav obligāti jāsaprot katrs vārds, tā vietā mēģini izprast vārdu un frāžu nozīmi kontekstā. Savukārt, ja vēlies apgūt tieši jaunu vārdu rakstību, skaties filmu ar subtitriem (arī vācu valodā) un pieraksti vārdus, kas tev ir jauni. Tāpat filmas laikā pievērs uzmanību izrunai un teikumu uzbūvei, lai uzlabotu savas runas prasmes.

Valodu kursi – treniņš mūsu smadzenēm

Lai arī visbiežāk cilvēki apgūst svešvalodu, jo vēlas labāku amatu darbā, mainīt karjeru, ceļojot komunicēt ar vietējiem viņu valodā, jaunu valodu apguve patiesībā trenē arī mūsu smadzeņu darbību un gādā par intelektuālo tonusu. Mācoties valodu, tiek vingrināts gan mūsu runas, gan motoriskais centrs. Cilvēkiem, kuri zina vairākas valodas, uzlabojas atmiņa, koncentrēšanās spējas, problēmu risināšanas un kritiskās un radošās domāšanas prasmes.

Katru nākamo valodu mācīties ir vieglāk

Valodu gadījumā var droši teikt, ka, jo vairāk mācāmies, jo vieglāk tās mums padodas. Mācoties valodu, attīstās smadzeņu sinapses un līdz ar to arī spējas apgūt arvien jaunas valodas. Turklāt jāņem vērā, ka neviena valoda nav unikāla – gan gramatika, gan vārdu krājums radniecīgām valodām ir līdzīgs.