fbpx

Norvēģu valodas sarunvārdnīca

 

Takk for sist” – smaidot teica man sen pazīstamais norvēģu makšķerēšanas biedrs. Norvēģu valodā kas līdzīgs burtiskā nozīmē būtu – paldies par pēdējo reizi.

Iepazīsimies! Skrivanek Baltic − valodu uzņēmums ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi valodu kursu organizēšanā, tu – jaunais valodu entuziasts. Mēs tev varam piedāvāt apgūt gan pasaulē populārākās valodas, gan pat tādas, kuru nosaukumu ir grūti izrunāt. Norvēģu valoda šobrīd ir viena no vispieprasītākajām valodām darba tirgū un uzņēmējdarbības jomā. Tādēļ piedāvājam arī tev pievienoties norvēģu valodu kursiem pie mums.

Pilnīga izgāšanās, jo piemirsu, ka norvēģu valodu nedrīkst tulkot burtiski, ka viņiem ir tik humoristiski izteicieni. Manas “pēdējās reizes” aizmirstās nodarbes izrādījās – “prieks Tevi atkal redzēt”. Starp citu, daži no izteicieniem ir pieejami arī sarunvalodas vārdnīcās. Norvēģis saka – cilvēks laivā ar kādu tehnoloģiju brīnumu bikšu kabatā nes tikai nelaimi. Tādēļ man nācās vien domāt, ko tik lielisku mēs esam izdarījuši iepriekšējā makšķerēšanas sezonā. Jo telefons bija palicis krastā. Tagad zinu, ka valodu skola Skrivanek piedāvā lejupielādēt sarunvalodas vārdnīcas ne tikai norvēģu valodā, bet arī citās valodās, jo esmu sācis apgūt norvēģu valodu Skrivanek piedāvātajās individuālajās nodarbībās. Piesakies arī tu Skrivanek valodu skolas jaunumu lapai, vienmēr tur atradīsi kādu valodas padomu, informāciju par jaunākajiem valodu kursiem, valodu popularitātes tendencēm pasaulē, starp citu, arī interesantus stāstus par valodu izcelsmi un vēsturi.

Piesakies jaunumu lapai

Piesakies Skrivanek ikmēneša jaunumu lapai un iegūsti dāvanu – bezmaksas latviešu valodas padomu grāmatu!
 

LEJUPIELĀDĒ BEZ MAKSAS

Norvēģu valodas sarunvārdnīca
Norvēģu valodas sarunvārdnīca

Pamatfrāzes

LATVIEŠU VALODĀ NORVĒĢU VALODĀ IZRUNA
Ja
[jā]
Nei
[nei]
Lūdzu
Værsågod
[vēršogū]
Paldies
Takk
[tak]
Liels paldies
Tusen takk
[tūsen tak]
Nav par ko (atbildot uz „paldies”)
Det var så lite
[de var so līte]
Sīkums (atbildot uz „paldies”)
Selv takk
[sel tak]
Varbūt
Kanskje
[kanše]
Es zinu
Jeg vet
[jej vet]
Es nezinu
Jeg vet ikke
[jej vet ike]
Es saprotu
Jeg forstår
[jej forštor]
Es nesaprotu
Jeg forstår ikke
[jej forštor ike]

Citas noderīgas frāzes

LATVIEŠU VALODĀ NORVĒĢU VALODĀ IZRUNA
Vai tu runā norvēģu valodā?
Snakker du norsk?
[Snaker du noršk?]
Es nerunāju norvēģu valodā
Jeg snakker ikke norsk
[Jej snaker ike noršk]
Lūdzu, runā lēnāk
Kan du snakke litt saktere
[Kan du snake lit saktere?]
Lūdzu, uzraksti to
Kan du skrive det?
[Kan du skrīve de?]
Vai, lūdzu, atkārtosi?
Kan du gjenta?
[Kan du jentā?]
Atvainojiet, kur ir tualete?
Unnskyld, hvor er toalettet?
[Unšil, vūr er tualete?]
Cik tas maksā?
Hvor mye koster det?
[Vūr mīe koster de?]
Cik ir pulkstenis?
Hva er klokka?
[Vā er kloka?]
Priekā!
Skål!
[Skol!]
Laipni lūdzam!
Velkommen!
[Velkomen!]
Es tevi mīlu!
Jeg elsker deg!
[Jej elsker dej]
Tu esi skaista!
Du er vakker!
[Du er vaker]

Noderīgas frāzes ceļojot

LATVIEŠU VALODĀ NORVĒĢU VALODĀ IZRUNA
Kur ir tuvākā slimnīca?
Hvor er nærmeste sykehus?
[Vūr er nermeste sīkehūs?]
Kur ir tuvākā banka?
Hvor er nærmeste bank?
[Vūr er nermeste bank?]
Kur atrodas dzelzceļa stacija?
Hvor er jernbanestasjon?
[Vūr er jernbanestašūn?]
Kur atrodas autoosta?
Hvor er busstasjon?
[Vūr er busstašūn?]
Kur atrodas tuvākā autobusa pietura?
Hvor er nærmeste bussholdeplass?
[Vūr er nermeste bussholleplass?]
Vai varat parādīt kartē?
Kan du vise meg dette på kartet?
[Kan du vīse mej dette po kartet?]
Pa labi
Til høyre
[Til heire]
Pa kreisi
Til venstre
[Til venstre]
Taisni uz priekšu
Rett fram
[Ret fram]
Kur es varu dabūt taksometru?
Hvor kan jeg finne en drosje?
[Vūr kan jej finne en droše?]
Uz lidostu, lūdzu!
Til flyplassen, værsågod
[Til flīplasen, vēršogū]
Aizvediet uz šo atresi, lūdzu!
Til denne adressen, værsågod
[Til denne adressen]
Vai Jūs pieņemat bankas kartes
Kan jeg betale med kort?
[Kan jej betale me kort?]

Debespuses

LATVIEŠU VALODĀ NORVĒĢU VALODĀ IZRUNA
Dienvidi
Sør
[sēr]
Rietumi
Vest
[vest]
Austrumi
Øst
[est]
Ziemeļi
Nord
[nūr]

Sasveicināšanās un atsveicināšanās frāzes

LATVIEŠU VALODĀ NORVĒĢU VALODĀ IZRUNA
Čau (neformāli), sveiki
Hei! Hallo!
[Hei!] [Hallū!]
Labrīt
God morgen
[Gū morgen]
Labdien (lieto no pusdienlaika līdz sešiem vakarā)
God dag
[Gū dāg]
Labvakar (lieto pēc sešiem vakarā)
God kveld
[Gū kvel]
Atā
Ha det
[Hā de]
Uz redzēšanos
Ha det bra
[Hā de brā]
Uz drīzu redzēšanos
Vi sees snart
[Vī sēs snart]
Tiekamies vēlāk
Vi sees senere
[Vī sēs senere]
Ar labu nakti
God natt
[Gūd nat)
Lai jauka diena!
Ha en fin dag
[Hā ēn fīn dāg]
Lai jauka nedēļas nogale!
God helg
[Gū helg]

Atvainošanās frāzes

LATVIEŠU VALODĀ NORVĒĢU VALODĀ IZRUNA
Atvainojiet
Unnskyld
[Unšil]
Man žēl es atvainojos
Beklager
[Beklāger]
Nekas; nekādu problēmu (atbildot uz „atvainojos”)
Det var ingenting, ikke noe problem
[De vār ingenting, ike nūe problem]
Viss kārtībā (atbildot uz „atvainojos”)
Alt i orden
[Alt i urden]

Biežāk sastopamās norādes un zīmes

LATVIEŠU VALODĀ NORVĒĢU VALODĀ IZRUNA
Ieeja
Inngang
[Ingang]
Izeja
Utgang
[Utgang]
Avārijas izeja
Nødutgang
[Nēdutgang]
Grūst (par ieejas durvīm)
Skyv
[Šīv]
Vilkt (par ieejas durvīm)
Trekk
[Trek]
Tualete
Toalett
[Tualet]
Nedarbojas
Ute av drift
[Ute av drift]
Smēķēt aizliegts!
Røyking forbudt
[Reiking forbudt!]
Ieeja aizliegta!
Ingen adgang!
[Ingen adgang]

Skaitļi

LATVIEŠU VALODĀ NORVĒĢU VALODĀ IZRUNA
Viens
En, ei, et
[ēn], [ei], [et]
Divi
To
[tū]
Trīs
Tre
[tre]
Četri
Fire
[fīre]
Pieci
Fem
[fem]
Seši
Seks
[seks]
Septiņi
Syv, sju
[sīv], [šū]
Astoņi
Åtte
[ote]
Deviņi
Ni
[nī]
Desmit
Ti
[tī]

Kāpēc mācīties norvēģu valodu?

 

Interesanti fakti