Kāpēc mācīties lietuviešu valodu?

Apskatīt kursu grafiku

Latviešu un lietuviešu valodas radniecība

Lietuviešu valoda, tāpat kā latviešu un prūšu valoda, pieder indoeiropiešu valodu saimes baltu valodu grupai. Seno indoeiropiešu pirmvalodas formu ziņā lietuviešu valoda ir otrajā vietā – lietuviešu valodas gramatiskās formas ir krietni tuvākas indoeiropiešu pirmvalodai nekā latviešu valodas, taču lietuviešu valoda ir modernāka par mirušo prūšu valodu.

Latviešu un lietuviešu valodas pirmsākumi meklējami jau 3. gadsimtā pirms mūsu ēras, kad Baltijas jūras piekrasti apdzīvoja senās baltu ciltis. Līdz 13. gadsimtam abas valodas veidojušās kopīgi un tikai vēlāk sadalījušās divās atsevišķās valodās, lai gan joprojām skan līdzīgi.

Lietuviešu valodas izplatība

Lietuviešu valoda ir valsts valoda Lietuvā, savukārt kā mazākumtautības valoda galvenokārt izplatīta Latvijā, Igaunijā, arī Polijā un Baltkrievijā. Lietuviešu valoda ir dzimtā valoda aptuveni 2,3 miljoniem cilvēku.

Ņemot vērā Latvijas un Lietuvas robežu, gan Latvijā dzīvo gana daudz lietuviešu, gan Lietuvā – latviešu. Visvairāk lietuviešu dzīvo Rīgā, kā arī Lietuvas pierobežā: Liepājas, Bauskas, Saldus, Jelgavas, Dobeles un Daugavpils reģionā.

Abu valstu oficiālās divpusējās attiecības

Latvijas un Lietuvas sadarbība

Vispirms jau Latviju un Lietuvu saista cieša sadarbība un kopīgas intereses, jo abas valstis pieder Baltijas jūras reģionam un ir Eiropas Savienības un NATO dalībvalstis. Valstu politiskais dialogs ir regulārs un aktīvs visdažādākajos līmeņos. Sekmīga sadarbība izveidojusies starp valstu parlamentiem, nozaru ministrijām, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām.

Latvijas un Lietuvas vēsturiskais mantojums un iedzīvotāju ciešie personiskie kontakti rada arī labvēlīgu vidi sadarbībai nevalstiskā līmenī, veicinot sadarbību kultūras, izglītības, tūrisma un citās jomās. Tas viss nav mazsvarīgi un apliecina, ka lietuviešu valodas zināšanas ir vērtīgs ieguvums, darbojoties dažādās jomās un nozarēs.

Sadarbība ekonomikā

Lietuva ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas ārējās tirdzniecības partneriem, un abu valstu starpā ir stabilas ekonomiskās attiecības. Kopš 2005. gada Lietuvā darbojas arī Latvijas Tirdzniecības palāta, kas apvieno Latvijas uzņēmumus un uzņēmējus Lietuvā un sniedz atbalstu tiem uzņēmumiem, kuri vēl tikai plāno sākt savu darbību Lietuvā. Tādējādi tiek veicinātas biznesa attiecības un pārstāvētas abu valstu ekonomiskās intereses. Tirdzniecības palātas galvenais uzdevums ir nodrošināt vidi, kurā palātas biedri var apmainīties ar informāciju, dalīties pieredzē un vajadzības gadījumā kopīgi lemt par attiecīgu rīcību.

Sadarbība izglītībā

Latvijas un Lietuvas sadarbība izglītības jomā notiek, gan pamatojoties uz trīspusējiem Baltijas valstu sadarbības līgumiem, gan Baltijas–Ziemeļvalstu, Baltijas jūras reģiona valstu, Eiropas Padomes un ES izglītības programmu un projektu ietvaros. Mūsu augstākās izglītības iestādes noslēgušas sadarbības līgumus ar Viļņas Universitāti, Klaipēdas Universitāti, Vītauta Dižā universitāti, Mikola Romera universitāti u. c. Lietuvas augstskolām. Starp citu, lietuviešu valodu var apgūt arī augstākās izglītības iestādēs Latvijā, piemēram, studējot Latvijas Universitātē Baltu filoloģijas mācību programmā.

Sadarbība kultūrā

Sadarbība kultūras jomā balstās gan uz trīspusējām Baltijas valstu Kultūras ministriju sadarbības programmām, gan daudzpusējiem formātiem (UNESCO, BJVP, ES), gan tradicionāli aktīvajiem cilvēku kontaktiem. Kultūras nozarē varam vērot dažādus projektus, piemēram, izrādes un izglītības procesus aktīvi kūrē Latvijas Jaunā teātra institūts (LJTI) un nevalstiskie teātri, tāpat Latvijas un Lietuvas mākslinieki regulāri veido darbus kaimiņvalstīs vai izmanto iespēju piedalīties rezidencēs. Ilgstoša un cieša sadarbība vieno arī abu valstu nacionālās bibliotēkas, īstenojot grāmatu apmaiņu, pieredzes stāstu vizītes, izstādes un kopīgas konferences.

Tūrisms un ceļošana

Kaimiņvalstis ir lielisks brīvdienu galamērķis īsiem ceļojumiem, izvēdinot galvu ārpus ierastās vides, un šādās reizēs lietuviešu valodas zināšanas lieti noderēs. Lietuvā sev interesantas vietas un nodarbes atradīs gan vēstures interesenti, apskatot senās baznīcas, pilis un cietokšņus, gan mākslas cienītāji, jo mākslas muzeji un galerijas ir ne tikai galvaspilsētā Viļņā, bet arī citās pilsētās. Viena no jaunākajām mākslas un kultūras vietām Viļņā ir MO muzejs, kas iekarojis uzmanību ar savu arhitektūru un modernās mākslas izstādēm. Tāpat Viļņā lieliski laiku pavadīs aktīvās atpūtas un izklaižu vietu gribētāji – sākot no dabas parkiem un pastaigu takām, beidzot ar hipsterīgo Užupes Republiku Viļņā.