Izglītojamo mācīšanās sasniegumu vērtēšanas kārtība

Izdota saskaņā ar Izglītības likumu un attiecīgās neformālās izglītības programmas aprakstu

1.  Vispārīgie noteikumi

1.1.  Izglītojamo mācīšanās sasniegumu vērtēšanas kārtības (turpmāk – Vērtēšanas kārtība) mērķis ir nodrošināt vienotu, caurskatāmu, objektīvu un kvalitatīvu pieeju izglītojamo mācīšanās sasniegumu vērtēšanai Mācību centrā “Skrivanek” (turpmāk – Mācību centrs), ievērojot spēkā esošo normatīvo aktu prasības. Vērtēšanas kārtība nosaka principus un prasības izglītojamo zināšanu, prasmju un kompetenču vērtēšanai Mācību centra īstenotajās pieaugušo neformālās izglītības programmās (turpmāk – Programmas).

1.2.  Vērtēšanas kārtību apstiprina Mācību centra direktors.

1.3.  Vērtēšanas kārtība ir pieejama Mācību centra pedagogiem, izglītojamiem un citām mācību procesā iesaistītajām personām.

1.4.  Mācību centra direktors pedagogus iepazīstina ar Vērtēšanas kārtību un tās piemērošanas principiem.

1.5.  Pedagogi Mācību centrā nepārtraukti un mērķtiecīgi īsteno izglītojamo mācīšanās sasniegumus atbilstoši konkrētās neformālās izglītības programmas mērķim un sasniedzamajiem mācīšanās rezultātiem, nodrošinot vērtēšanas objektivitāti, pamatotību un vienlīdzīgu attieksmi.

2.  Izglītojamo mācīšanās sasniegumu vērtēšana

2.1.  Izglītojamo mācīšanās sasniegumu vērtēšana tiek organizēta atbilstoši konkrētās neformālās izglītības programmas mērķim, saturam, apjomam un sasniedzamajiem mācīšanās rezultātiem, ievērojot šādus pamatprincipus:

2.1.1.  objektivitātes princips – vērtēšana tiek veikta pēc iepriekš noteiktiem un vienādi piemērojamiem kritērijiem, balstoties uz izglītojamā faktiski demonstrētajām zināšanām un prasmēm;

2.1.2.  atklātības un skaidrības princips – izglītojamais pirms vērtēšanas tiek informēts par sasniedzamajiem mācīšanās rezultātiem, vērtēšanas veidu, kritērijiem un nosacījumiem;

2.1.3.  atbilstības princips – vērtēšanas saturs, uzdevumi un metodes atbilst konkrētās programmas mērķim, saturam un sasniedzamajiem mācīšanās rezultātiem;

2.1.4.  praktiskās izmantojamības princips – prioritāri tiek vērtēta izglītojamā spēja praktiski izmantot iegūtās zināšanas un prasmes atbilstošās situācijās;

2.1.5.  daudzveidības princips – vērtēšanā var izmantot dažādas metodes, tostarp mutiskus un rakstiskus uzdevumus, praktiskus darbus, sarunas, prezentācijas, testus, pašvērtējumu un citas programmas mērķim piemērotas metodes;

2.1.6.  samērīguma princips – vērtēšanas apjoms un sarežģītība ir samērīga ar programmas apjomu, saturu, mērķauditoriju un sasniedzamajiem mācīšanās rezultātiem;

2.1.7.  iekļaujošas vērtēšanas princips – vērtēšanas metodes pēc iespējas pielāgo izglītojamā vajadzībām, vienlaikus saglabājot programmā noteikto sasniedzamo mācīšanās rezultātu prasības;

2.1.8.  attīstību veicinošas atgriezeniskās saites princips – vērtēšanas rezultāti tiek izmantoti, lai informētu izglītojamo par sasniegto, norādītu pilnveidojamās jomas un atbalstītu turpmāko mācīšanos.

2.2.  Programmās mācīšanās rezultātu izvērtēšanai tiek izmantoti šādi vērtēšanas veidi:

Veids Mērķis Vērtēšanas metode Vērtēšanas forma
Sākotnējā* vērtēšana Noteikt izglītojamā priekšzināšanas, prasmes, mācīšanās vajadzības un atbilstību izvēlētajam programmas vai valodas prasmes līmenim. Mutiski, rakstiski, praktiski vai kombinēti. Aprakstošs vērtējums, procentuāls rezultāts vai noteikts valodas prasmes līmenis.
Formatīvā** vērtēšana Sniegt izglītojamajam un pedagogam atgriezenisko saiti par izglītojamā progresu mācību procesā, lai sekmētu mērķtiecīgu mācīšanos un nepieciešamības gadījumā pielāgotu mācību procesu. Mutiski, rakstiski, praktiski vai kombinēti. Aprakstošs vērtējums, mutiska vai rakstiska atgriezeniskā saite, procentuāls rezultāts vai “ieskaitīts”/“neieskaitīts”.
Summatīvā*** vērtēšana Noteikt izglītojamā sasniegto mācīšanās rezultātu līmeni programmas, tās moduļa vai noteikta mācību posma noslēgumā un izvērtēt, vai izglītojamais ir izpildījis programmas apguves prasības. Mutiski, rakstiski, praktiski vai kombinēti. “Apguvis”/“nav apguvis”, “ieskaitīts”/“neieskaitīts”, procentuāls rezultāts, aprakstošs vērtējums vai valodas prasmes līmeņa novērtējums.
Noslēguma**** vērtēšana Noteikt, vai izglītojamais ir sasniedzis programmā noteiktos mācīšanās rezultātus un izpildījis programmas apguves prasības. Mutiski, rakstiski, praktiski vai kombinēti. “Apguvis”/“nav apguvis”, “ieskaitīts”/“neieskaitīts”, procentuāls rezultāts, aprakstošs vērtējums vai valodas prasmes līmeņa novērtējums.

* Sākotnējo vērtēšanu veic pirms programmas vai tās daļas uzsākšanas, ja tas nepieciešams izglītojamā priekšzināšanu, prasmju vai valodas prasmes līmeņa noteikšanai.

** Formatīvo vērtēšanu veic mācību procesa laikā atbilstoši programmas saturam, apjomam un sasniedzamajiem mācīšanās rezultātiem.

*** Summatīvo vērtēšanu veic programmas, tās moduļa vai noteikta mācību posma noslēgumā, ja tā paredzēta programmas aprakstā. Summatīvā vērtējuma rezultātus izmanto, lai noteiktu izglītojamā sasniegto mācīšanās rezultātu atbilstību programmā noteiktajām prasībām.

**** Noslēguma vērtēšanu veic programmas noslēgumā vai pēc noteiktas programmas daļas apguves, ja tas paredzēts programmas aprakstā.

2.3.  Konkrētajā neformālās izglītības programmā piemērojamos vērtēšanas veidus, metodes, kritērijus un programmas apguves nosacījumus nosaka attiecīgās programmas aprakstā.

3.  Mācīšanās snieguma vērtēšana

3.1.  Atkarībā no programmas mērķa, satura un sasniedzamajiem mācīšanās rezultātiem izglītojamā mācīšanās sasniegumu vērtējumu var izteikt vienā vai vairākos no šādiem veidiem:

3.1.1.  ar vērtējumu „ieskaitīts” (i) / „neieskaitīts” (n/i);

3.1.2.  ar vērtējumu „apguvis” / „nav apguvis”;

3.1.3.  ar procentuālu rezultātu (piemēram, testa vai pārbaudes darba rezultāts procentos);

3.1.4.  ar aprakstošu vērtējumu vai kvalitatīvu atgriezenisko saiti par sasniegtajiem mācīšanās rezultātiem;

3.1.5.  ar valodas prasmes līmeni atbilstoši Eiropas kopīgajām pamatnostādnēm valodu apguvei (CEFR) – A1, A2, B1, B2, C1, C2 – valodu apguves programmās.

3.2.  Ja programmas aprakstā paredzēta vērtēšana ar vērtējumu „ieskaitīts” vai „neieskaitīts”, piemēro šādus nosacījumus:

3.2.1.  „Ieskaitīts” (i) – izglītojamais ir sasniedzis programmā vai konkrētajā pārbaudījumā noteiktos mācīšanās rezultātus un izpildījis vismaz 70 procentus no vērtējamā darba prasībām, ja programmas aprakstā nav noteikts cits slieksnis.

3.2.2.  „Neieskaitīts” (n/i) – izglītojamais nav sasniedzis programmā vai konkrētajā pārbaudījumā noteiktos mācīšanās rezultātus pietiekamā apjomā vai ir izpildījis mazāk par 70 procentiem no vērtējamā darba prasībām, ja programmas aprakstā nav noteikts cits slieksnis.

3.2.3.  „Nav vērtēts” – izglītojamais nav piedalījies pārbaudījumā, nav iesniedzis noteikto darbu, vai objektīvu iemeslu dēļ vērtējumu nav iespējams noteikt.

3.3.  Valodu apguves programmās izglītojamā sasniegto valodas prasmes līmeni novērtē atbilstoši Eiropas kopīgajām pamatnostādnēm valodu apguvei (CEFR), izsakot to attiecīgajā līmenī no A1 (pamatlīmenis) līdz C2 (augstākais līmenis).

4.  Mācīšanās sasniegumu vērtēšanas organizācija

4.1.  Mācīšanās sasniegumu vērtēšana ir neatņemama mācību procesa sastāvdaļa, ko īsteno visā programmas apguves laikā, un tās kārtība ir jāievēro visiem Mācību centra pedagogiem visās programmās.

4.2.  Izglītojamos ar vērtēšanas kārtību un konkrētās programmas vērtēšanas nosacījumiem iepazīstina programmas apguves sākumā. Pirmajā nodarbībā pedagogs informē izglītojamos par vērtēšanas veidiem, metodēm, kritērijiem un programmas apguves nosacījumiem.

4.3.  Vērtēšanas veidu, metodes, apjomu un norises laiku nosaka atbilstoši programmas mērķim, saturam, apjomam un sasniedzamajiem mācīšanās rezultātiem.

4.4.  Vērtēšanu veic attiecīgās programmas pedagogs.

4.5.  Mācību centra pedagogi:

4.5.1.  sagatavo vērtēšanas uzdevumus atbilstoši programmas sasniedzamajiem mācīšanās rezultātiem;

4.5.2.  vērtēšanā izmanto programmas mērķim un mērķauditorijai piemērotas metodes;

4.5.3.  seko līdzi izglītojamā mācīšanās progresam un nepieciešamības gadījumā pielāgo mācību procesu vai vērtēšanas metodiku;

4.5.4.  sniedz izglītojamajam atgriezenisko saiti par vērtēšanas rezultātiem un, ja nepieciešams, organizē konsultāciju.

4.6.  Pedagogs reģistrē iegūtos vērtējumus Mācību centra e-žurnālā un kursa gala vērtējuma protokolā.

4.7.  Ja izglītojamais attaisnojošu iemeslu dēļ nav piedalījies vērtēšanā, viņam tiek nodrošināta iespēja kārtot pārbaudes darbu citā laikā, iepriekš par to vienojoties ar pedagogu.

4.8.  Izglītojamais ir tiesīgs saņemt atgriezenisko saiti par saviem mācīšanās sasniegumiem.

4.9.  Ja tiek konstatēts pārkāpums (piemēram, norakstīšana vai neatļautu palīglīdzekļu izmantošana), darbs tiek anulēts, un vērtējums reģistrēts kā „neieskaitīts” / „nav apguvis”.

4.10.  Vērtējuma uzlabošanas iespējas:

4.10.1.  izglītojamais, kurš nav apguvis programmā noteiktos mācīšanās rezultātus vai vēlas uzlabot iegūto vērtējumu, var atkārtoti kārtot pārbaudes darbu, vienojoties ar pedagogu par tās laiku un formu;

4.10.2.  ja atkārtoti netiek sasniegti programmā noteiktie mācīšanās rezultāti, izglītojamajam var tikt piedāvāta individuāla konsultācija vai papildu uzdevumi zināšanu un prasmju nostiprināšanai;

4.10.3.  vērtējuma uzlabošana nav attiecināma uz darbiem, kuros konstatēts pārkāpums.

5.  Vērtējumu reģistrēšana un dokumentēšana

5.1.  Izglītojamā mācīšanās sasniegumu vērtējums tiek fiksēts izglītojamo mācīšanās sasniegumu žurnālā un kursa gala vērtējuma protokolā.

5.2.  Pēc programmas sekmīgas apguves izglītojamajam izsniedz apliecību par neformālās izglītības programmas apguvi atbilstoši normatīvo aktu prasībām un programmas nosacījumiem.

6.  Noslēguma jautājumi

6.1.  Vērtēšanas kārtība ir saistoša visiem Mācību centra pedagogiem un izglītojamiem.

6.2.  Vērtēšanas kārtība stājas spēkā ar tās apstiprināšanas brīdi. Ar šīs Vērtēšanas kārtības stāšanos spēkā spēku zaudē iepriekš apstiprinātā Mācību centra „Skrivanek” izglītojamo mācīšanās sasniegumu vērtēšanas kārtība.

APSTIPRINU
Pieaugušo neformālās izglītības centrs
„Mācību centrs „Skrivanek””
Aiga Matveja
Rīgā, 2026. gada 15. janvārī
 
SASKAŅOTS
SIA „Skrivanek Baltic” valdes loceklis
Vasilijs Ragačevičs
Rīgā, 2026. gada 15. janvārī